Igaunijā “Rail Baltica” būvniecība šobrīd notiek ar pilnu jaudu, un darbi ir pamanāmi gandrīz visā valsts teritorijā. Kamēr Latvija vēl gatavojas lielajiem darbiem, kaimiņi jau ir izbūvējuši daudzus uzbērumus un pārvadus.
Igauņi ir skaidri noteikuši savu prioritāti – vispirms uzbūvēt pašu sliežu ceļu, nevis tērēt laiku un līdzekļus greznām stacijām. Tomēr, neskatoties uz straujo tempu, arī Igaunijā projekta īstenotāji saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, kas liek uzdot jautājumus par dzelzceļa nākotni, ziņu sižetā ziņo LTV.
Būvdarbi rit simtiem kilometru garumā
Igaunijas pusē šobrīd aktīva būvniecība notiek aptuveni 200 kilometru garā posmā. Pagājušais gads kaimiņiem bija izšķirošs, jo izdevās parakstīt līgumus un izsludināt konkursus praktiski visai pamattrasei. Tas nozīmē, ka process vairs nav tikai uz papīra, bet ir pārgājis reālā darbu fāzē. “Rail Baltic Estonia” vadība norāda, ka rīkojumi būvniekiem ir doti arī dienvidu posmos, kas virzās Latvijas robežas virzienā.
Šāda pieeja krasi atšķiras no Latvijas modeļa. Kamēr pie mums galvenā uzmanība un lielie līdzekļi sākotnēji tika novirzīti Rīgas Centrālajai stacijai un lidostas mezglam, igauņi izvēlējās vienkāršāku ceļu. Viņu mērķis ir pēc iespējas ātrāk savienot punktu A ar punktu B, lieki nekavējoties pie arhitektoniskiem smalkumiem. Braucot cauri Igaunijai, topošā dzelzceļa līnijas aprises jau tagad ir skaidri redzamas ainavā.
Kad darbu ir par daudz
Straujais temps ir radījis negaidītu blakusparādību – Igaunijā sāk trūkt resursu. Valsts vienlaikus realizē vairākus milzīgus infrastruktūras projektus, tostarp paplašina šosejas uz Pērnavu un Tartu. Tas ir radījis milzīgu slodzi vietējam būvniecības tirgum. Uzņēmēji sāk izjust, ka nepietiek ne darba roku, ne speciālās tehnikas, ne arī nepieciešamo būvmateriālu.
Šī situācija parāda, ka pat ar sakārtotu plānošanu un skaidrām prioritātēm var rasties praktiski šķēršļi. Ja jaudas ir par maz, darbi neizbēgami kļūst lēnāki vai dārgāki. Neskatoties uz to, igauņi pagaidām neplāno apstāties un meklē risinājumus, kā piesaistīt papildu spēkus, lai saglabātu uzņemto kursu.
Finansējuma meklējumi un izmaksu atšķirības
Interesanti salīdzināt projekta izmaksas starp abām kaimiņvalstīm. Igaunijā aprēķini rāda, ka viens kilometrs pilnībā pabeigta dzelzceļa izmaksā aptuveni 12 miljonus eiro. Latvijā situācija ir krietni skarbāka – tur par šādu summu dažos posmos var paspēt izbūvēt tikai trases pamatni, nemaz nerunājot par sliedēm vai citām komunikācijām.
Kopējais Igaunijas budžets šim projektam ir aptuveni 3,6 miljardi eiro. Līdz šim ir izdevies nodrošināt un fiksēt 1,9 miljardus. Tas nozīmē, ka pēc 2028. gada būs nepieciešams atrast vēl aptuveni 1,6 miljardus eiro. Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss gan saglabā mieru. Viņš uzskata, ka šī summa ir reāli sasniedzama un finansējuma piesaiste notiks pakāpeniski, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus un valsts budžeta iespējas.
Atkarība no Latvijas progresa
Igaunija atrodas stratēģiski sarežģītā pozīcijā. Atšķirībā no Lietuvas, kurai ir tieša robeža ar Poliju un tālāko Eiropu, Igaunijas vienīgais ceļš uz dienvidiem ved caur Latviju. Ja Latvija savu posmu nepabeigs laikā vai pietiekamā kvalitātē, Igaunijas ieguldījumi var izrādīties nepilnīgi izmantoti. Igauņi bažījas, ka viņi varētu uzbūvēt modernu ātrgaitas dzelzceļu, kas beidzas pie Pērnavas vai Latvijas robežas, jo tālāk vienkārši nav kur braukt.
Igaunijas politiķi sarunās ar kaimiņiem cenšas būt pieklājīgi un diplomātiski, taču viņi neslēpj, ka lielākais risks šobrīd ir politiskā griba. Ir svarīgi, lai abas valstis vienlaikus uzskatītu “Rail Baltica” par savu galveno prioritāti un neļautu iekšējām problēmām vai budžeta pārdalēm apturēt darbus.
Kamēr amatpersonas runā pieklājīgi, Igaunijas iedzīvotāju un žurnālistu viedoklis par Latviju kļūst arvien skarbāks. Sabiedrībā valda liela skepse par to, vai dzelzceļš vispār tiks pabeigts līdz solītajam 2030. gadam. Daudzi Igaunijā atklāti kritizē to, kā Latvija ir pārvaldījusi šo procesu. Cilvēki neizprot, kāpēc milzīgi līdzekļi tika ieguldīti divos dārgos termināļos, kas joprojām stāv nepabeigti, kamēr pašas trases būvniecība ir iestrēgusi.
Igaunijas mediju pārstāvji pat norāda uz nepieciešamību pēc stingrākas sarunas starp abām valstīm. Viņi vēlas skaidru atbildi – vai Latvija tiešām plāno šo dzelzceļu uzbūvēt? Neviens nevēlas nonākt situācijā, kurā Igaunijas iedzīvotāju galamērķis – Rīga – vēl desmit gadus paliek nesasniedzams tikai tāpēc, ka kaimiņos darbi nav virzījušies uz priekšu. Šis jautājums kļūst par emocionālu un politisku slogu, kas ietekmē abu valstu attiecības.
Vai izdosies iekļauties Eiropas noteiktajos termiņos, rādīs laiks un nākamie finansējuma piešķīrumi. Šobrīd skaidrs ir viens – Igaunija ir izvēlējusies iet uz priekšu pēc iespējas ātrāk, cerot, ka pārējie sekos.
Lūk LTV sižets par šo tēmu:
